“Ja asinsspiediens ir virs 120/80, tas ir jāārstē” – skaidro profesors Skride

Pēc statistikas datiem sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Kā šo situāciju uzlabot, TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentē RSU profesors, kardiologs, Profesora Skrides Sirds klīnikas vadītājs Andris Skride.

“Tāds ir tās attīstītās pasaules nāves cēlonis. Taču atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā mirstība un saslimstība ar miokarda infarktu vai galvas smadzeņu insultu cilvēkiem ir daudz agrīnākā vecumā – bieži vien jau 40, 50 vai 60 gadu vecumā. Vairākas reizes jau esmu teicis, ka Latvijā ir vismazāk nodzīvotie veselīgie dzīves gadi. Lai šos veselīgi nodzīvotos dzīves gadus uzlabotu, mēs varam darīt ļoti daudz ko. Pirmkārt jau tas ir veselīgs dzīvesveids. Otrs – fiziskās aktivitātes. Vēl būtisks punkts ir savu riska faktoru kontrole. Ja asinsspiediens ir virs 120/80, tad tas ir jāārstē. Ja holesterīns ir paaugstināts un cilvēkam ir augsts risks saslimt ar infarktu vai insultu, tad ir jālieto statīni,” stāsta Skride un norāda, ka teju 80 procentiem cilvēku, kuri sirgst ar sirds asinsvadu slimībām, veselīgs dzīvesveids var šo saslimšanu ne tikai attālināt, bet arī novērst. “Kardioloģiskās slimības – lielākā daļa – patiešām ir novēršamas. Biežākā slimība, ko mediķi vienā vārdā sauc par aterosklerozi un kura var būt katrā orgānā, šobrīd ir novēršama vai vismaz attālināma.”

Kardiologs arī uzsver, ka ievērot kardioloģisko profilaksi var ikviens, jo tas nav dārgs prieks. “Kardioloģiskā profilakse ir ļoti lēta. Pirmkārt, pareizs dzīvesveids, kaut vai stundu gara pastaiga svaigā gaisā nemaksā neko, turklāt medikamenti, kuri ir nepieciešami šai slimību profilaksei – asinsspiediena zāles, mēnesī maksā pāris eiro. Arī statīnu grupas preparāti, kas ir asinsvadu jaunības zāles, to cena ir 1-2 eiro, turklāt tie ir valsts kompensētie medikamenti. Mēs apzināmies, ka katram pacientam izkalkulēt viņa iespējamo risku saslimt ar miokarda infarktu, nemaksā neko.”