Uztura speciāliste: kas sagrauj 99% jaungada apņemšanos?

Kā mainīt savus ēšanas ieradumus? Kura diēta strādā? Varbūt pietiek ar brīnumtableti? Profesora Skrides Sirds klīnikas uztura speciāliste Eva Šmite, kura dienu dienā palīdz saviem klientiem ēst pilnvērtīgi un veidot veselīgus ieradumus, norāda, ka visbiežāk problēma ir psiholoģiska – mēs pārāk daudz apņemamies izdarīt pārāk īsā laikā.

“Nav tāda “labākā laika”, kad sākt ēst veselīgi. Nav jāuztraucas, ka tas var notikt pārāk strauji. Jebkurš organisms būs pateicīgs, ja vienā dienā tiks atmests viss sliktais. BET savā un kolēģu praksē, ļoti reti esmu redzējusi, ka šāda pieeja strādātu un būtu efektīva. Šādās reizēs kāds iztur īsāku laiku, kāds ilgāku, bet viss beidzas ar atgriešanos pie sliktajiem ieradumiem. Tad gan bieži vien tiek pārspīlēts, un viss labais aizslaucīts kā nebijis. Ja pēkšņs veselīgs uzturs organismam problēmas nesagādā, tad par pēkšņu neveselīgas ēšanas posmu gan nevar teikt to pašu,” atklāj uztura speciāliste.

Mērenība kā panākumu atslēga 

Gadumija mums nereti asociējas ar dažādiem svētkiem, kuros gatavojam paši, un, iespējams, svētku galdu būs uzklājuši arī radi un draugi. Centušies būs visi, un maltītes būs ļoti gardas, bet ko darīt, lai nenodarītu savam organismam pāri? Atbilde ir pavisam vienkārša – visu ar mēru.

“Nemēģinam visas lietas, ko vēlamies izmainīt, izdarīt uzreiz. Jau tas vien, ka kūku un cepumu vietā izvēlēsimies augļus un riekstus, būs labs sākums. Turklāt tas būs kaut kas, ko bez pārlieku piespiešanās varam turpināt arī ikdienā. Jā, ieraduma pēc gribas iedzert krūzi kafijas un kaut ko uzkost. Ja tie joprojām ir rieksti, nevis cepumi, tad šis ieradums, jau ir krietni labāks. Apskatāmies uz savu ikdienu un saprotam, kas tad ir tas, kas mums visvairāk traucē – tas, ka ir tikai viena liela edienreize vakarā, tas, ka pa dienu tiek pasūtīts ne tas veselīgākais ēdiens, varbūt tā ir pārāk bieža alkohola lietošana. Atteikties no ikvakara vīna glāzes vai pudeles alus arī būtu lielas pārmaiņas. Lai tas strādātu ilgtermiņā, ir svarīgi, ka neuztveram to kā mocības. Varbūt alterntīva vakara rituālam ir garšīga tēja, to šobrīd ir tiešām daudz ar visdažādākajām garšām un aromātiem, ” iesaka Šmite.

Patērētāju laikmets rosina mūs pirkt arvien vairāk. Iepakojumu veido tā, lai pēc atvēršanas produktu saglabāt svaigu dažreiz būtu teju neiespējami. Ja arī tas izdodas, pielietoti tiek nākamie mārketinga paņēmieni ar mērķi likt mums apēst vairāk, nekā patiesībā vajadzētu. Tā darbojas industrija. Ēdot ārpus mājām, būsim ievērojuši, ka porcijas kļuvušas lielākas. Tas, kas agrāk bija lielais komplekts, tagad ir mazais, bet klāt nācis vēl arī “XXL” vai “mega” izmērs. Praktiskais latvietis izrēķina, ka cena par kilogramu, ņemot lielāko porciju, ir visizdevīgākā un gluži tāpat kā pircēji citur pasaulē izvēlas tieši to.

Mazāks šķīvis, mazāk kaloriju

Apgalvojums, ka ēdam ar acīm, nav nepatiess. Jau no mazotnes esam pieraduši – lai būtu paēdis, parasti jāapēd pilns šķīvis. Turklāt, lai arī ikdienā kustamies mazāk un patērējam mazāk enerģijas, jo izmantojam sabiedrisko transportu, auto un neskaitāmus citus uzlabojumus, šķīvji uz vakariņu galda kļuvuši lielāki. Jāievēro arī tas, ka, kļūstot vecāki, mēs patērējam mazāk kaloriju nekā jaunībā.

Evai ir pārbaudīts ieteikums cīņai ar tām kalorijām, kuras nemaz nav nepieciešamas: “Es gribu ieteikt pavisam praktisku lietu, ko ņemt vērā. Viens ir zināt visu par to, kuri produkti ir labi, kuri ne tik labi, un pieļauju, ka daudziem no mums iepirkumu grozos viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Bet kas notiek pēc tam? Uz kāda izmēra šķīvja mēs liekam ēdienu? Ja vien katru vakaru necenšamies izveidot Michelin restorāna kompozīciju, mums prātā ir savs pieņēmums, kā izskatās porcija attiecībā pret šķīvi. Uz mazāka šķīvja tas būs viens daudzums, bet uz lielāka pavisam cits. Es ieteiktu, lai šķīvja diametrs nav lielāks par 22 centimetriem. Būsiet tik pat paēduši, apēdot pilnu šķivi, bet realitātē apēdīsiet ievērojami mazāk.”

Vai pastāv brīnumtablete?

Brīnumlīdzekļu nav. Bieži vien redzam, ka tīmeklī tiek tirgoti kādi medikamenti, kas sola, palīdzēt samazināt svaru, taču jāatceras, ka nevienas tabletes nespēs izmainīt mūsu ēšanas ieradumus. Turklāt jebkādus medikamentus varam lietot tikai pēc tam, kad mums tos ir izrakstījis ārsts. Pretējā gadījumā, pārāk straujas svara izmaiņas ir risks iedzīvoties žultsakmeņos, no kuriem atbrīvoties varēs tikai ar operācijas palīdzību.

Diētas, savukārt, principā ir vērstas uz to, lai mēs vienkārši uzņemtu mazāk kaloriju. “Nav nekādas maģiskas kombinācijas. Tas vien, ka brokastīs ēdīsim, piemēram, olas un greipfrūtus, nepalīdzēs ātrāk zaudēt svaru. Diētas varam izmantot, lai atklātu kādu interesantu recepti un izmēģinātu jaunus ēdienus, ar kuriem aizstāt kalorijām pārlieku piesātinātas maltītes, taču nesekosim tām burts burtā,” mītus kliedē speciāliste.

Janvāris daudziem būs mēnesis, ar jaunu apņemšanos un jauniem mērķiem. Profesionāļi saka, ka mērķus noteikti jāizvirza, bet ir ļoti svarīgi zināt, ko patiesībā vēlaties sasniegt: “Ja mērķis ir atbrīvoties no kāda lieka kilograma, nevajadzētu censties svaru zaudēt ātri. Darot to lēnām pa dažiem kilogramiem mēnesī, pārmaiņas dzīvesveidā nebūs drastiskas, bet gandrīz nemanāmas. Pēc dažiem mēnešiem mērķis būs sasniegts, un, kas galvenais, ir liela iespēja, ka labie ieradumi saglabāsies.”

Ārstniecības iestādes kods: 001000228