Alergologa konsultācija

Pirms konsultācijas (gan klātienes, gan attālinātas) aicinām sagatavot un speciālistam uzrādīt vismaz šādus izmeklējumu rezultātus un medicīnisko dokumentāciju:

• novēroto veselības traucējumu (simptomu) sarakstu, norādot aptuveno sākuma laiku un intensitāti, kā arī ģimenes slimības vēsturi, ja kādam no ģimenes locekļiem ir bijusi kāda alerģija;
• ikdienā lietoto medikamentu sarakstu (precīzs nosaukums, deva, lietošanas veids);
• iepriekšējos izmeklējumus saistībā ar sūdzībām, kas, iespējams, attiecas uz alerģiju, un ārstu slēdzienus;
• ja ir aizdomas, ka alerģijas izraisītājs varētu būt kāda ķīmiska viela, kosmētika, medikaments, apģērbs, cimdi u. tml. — konkrētās vielas paraugu vai materiālu, lai ārsts varētu izvērtēt alerģijas iespējamību;
• ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju vai ir novērots atopiskais dermatīts, ieteicams veidot pārtikas dienasgrāmatu, tajā reģistrējot informāciju par lietotajiem pārtikas produktiem un piedzīvoto reakciju (alerģijas izpausmes, citi simptomi), kā arī lietotajiem medikamentiem, ziedēm, ādas kopšanas līdzekļiem alerģisko izpausmju samazināšanai. Izvērtējot pierakstus, ir iespējams ātrāk identificēt vai izslēgt noteiktus iespējamos alerģijas izraisītājus;
• ja ir elpošanas sistēmas sūdzības, ieteicams veidot klepus dienasgrāmatu, tajā reģistrējot informāciju par novērotā simptoma datumu, laiku un veidu:
  • klepus gadījumā: klepus veidu — sauss, rejošs, mitrs, ar krēpām u. tml.; novērojumu, vai tas ir vairāk izteikts no rīta vai vakarā, iespējamo izraisītāju — fiziska slodze, gaisa temperatūras vai mitruma straujas izmaiņas, kontakts ar dzīvnieku u. tml.;
  • trokšņi krūtīs — sēkšana, burbuļošana u. tml.;
  • iesnu gadījumā — aizlikts degums, iesnas, kāda veida izdalījumi no deguna, kad vairāk novērojami — no rīta, vakarā;
  • kā arī informāciju par to, vai vienlaikus ar šiem simptomiem ir novērota arī paaugstināta temperatūra vai drudzis; vai tika lietoti kādi medikamenti un vai tie samazināja minētos simptomus;
• astmas pacientiem:
  • ārsta vizītes dienā ieteicams nelietot inhalējamos medikamentus (salbutamolu, ventolīnu, seretīdu u. c.), ja veselības stāvoklis to atļauj. Ja bez salbutamola (ventolīna) tik ilgi nevar iztikt, būtu vēlams 4–6 stundu pārtraukums pirms vizītes. Uz vizīti ieteicams paņemt līdzi inhalatoru, lai ārsts varētu pārbaudīt tā lietošanas pareizību;
  • pirms vizītes aizpildīt astmas kontroles testu un saglabāt rezultātu, lai to uzrādītu speciālistam. Tests ir pieejams vietnē https://www.asthmacontroltest.com/lv-lv/quiz/adult-quiz/.

Pieredzējuši alergologi konsultācijas sniedz gan klātienē, gan attālināti — videozvana veidā. Pirmreizējā konsultācija, kurā nepieciešams veikt alerģisko reakciju novērtēšanas testus vai citu veidu izmeklējumus, notiek tikai klātienē!

Lai gan mūsdienās arvien populārākas kļūst attālinātas konsultācijas, pētījumi rāda, ka speciālista konsultācija, it īpaši pirmreizējā vizīte, ir efektīvāka klātienē, jo tā sniedz iespēju speciālistam labāk novērtēt pacientu.

Ja vēlaties profilaktiski pārbaudīties vai konsultēties ar alergologu diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas plāna izveidošanai, iesakām pieteikties uz klātienes konsultāciju.

Attālinātā konsultācija var būt piemērota izvēle ja ar alergologu esat ticies jau iepriekš un speciālists uzrauga un novēro jūsu veselību.

Konsultācijā alergologs izjautās par sūdzībām, slimību vēsturi, alerģiskiem simptomiem, to veidu un provocējošiem faktoriem, kā arī medikamentiem, ko lietojat ikdienā. Lai noskaidrotu alerģijas izraisītāju, alergologs var veikt ādas dūriena testus vai nosūtīt uz laboratoriskiem izmeklējumiem. Ja problēmas ir saistītas ar elpošanu, var tikt pārbaudītas plaušu funkcijas — veikts spirogrāfijas tests. Nepieciešamības gadījumā alergologs jūs var pārvirzīt pie pneimonologa.

Ja nepieciešams, alergologs atkarībā no alerģijas veida, simptomiem un iespējamiem alerģijas izraisītājiem var veikt šādus papildu izmeklējumus vai nosūtīt uz tiem: aplikācijas tests, pārtikas provokācijas tests, ādas dūriena tests, intrakutānais tests, dermogrāfisma pārbaude, nazālais provokācijas tests, molekulārais alergēnu izmeklējums, medikamentu provokācijas tests, elpošanas funkciju diagnostika — bronhu provokācijas tests vai ledus gabaliņu tests.

Pēc izmeklējumiem alergologs nosaka alerģijas ierosinātājus un sniedz rekomendācijas. Alergoloģijā tiek piedāvātas dažādas ārstēšanas metodes atkarībā no katra pacienta individuālās situācijas. Diemžēl alerģiskās slimības mēdz būt hroniskas, un visbiežāk medikamenti tikai palīdz novērst simptomus, nevis ārstē alerģiju. Tāpēc pacientam jābūt gatavam mainīt arī sadzīves apstākļus, ja alerģijas izraisītājs ir, piemēram, pelējums, putekļu ērcītes, dzīvnieki vai noteikti pārtikas produkti.

Alergologa konsultācijas rezultāti ir atkarīgi no individuālā pacienta veselības stāvokļa, simptomiem un apmeklējuma mērķa. Konsultācijas rezultātā ir zināma diagnoze, sagatavots personalizēts ārstēšanas plāns un iegūtas zināšanas par alerģisko slimību profilaksi.