Andris Skride: Laiks celt trauksmi, nevis klusi pukstēt

Veselības aprūpes budžets pēdējo desmit gadu laikā ir vairāk nekā dubultojies, bet veselības rādītāji, tostarp sirds un asinsvadu jomā, turpina šokēt. Kāpēc Latvija gadiem ilgi Eiropā ieņem kaunpilno pēdējo vietu saslimstības un mirstības ziņā no sirds un asinsvadu slimībām? Kāpēc joprojām esam beigu gala “čempioni” arī veselīgi nodzīvoto gadu skaita un arī profilaktiski novēršamo nāvju ziņā? Vai tiešām iedzīvotājiem nerūp, vai tomēr vaina meklējama veselības aprūpes sistēmā?

“Ar sirdi var aiziet” – tā gribas iesaukties, analizējot sauso statistiku. Vai ir normāli, ka Eiropā cilvēki bez nopietnām veselības problēmām vidēji dzīvo par desmit gadiem ilgāk nekā Latvijā? Ka Latvijas vīrieši veselīgi nodzīvo tikai 51,2 gadus, bet sievietes – 54,3 gadus? Arī novēršamās mirstības rādītājos esam Eiropas līderi – tā ir divreiz augstāka nekā vidēji ES. Turklāt lielākā daļa šo gadījumu ir saistīti ar kardiovaskulārajām slimībām, kas nozīmē, ka pie mums cilvēki pārāk bieži un agrīni mirst no sirds un asinsvadu slimībām, ko var novērst ar savlaicīgu profilaksi, ārstēšanu vai dzīvesveida maiņu.

Jāsāk ar profilaksi

Kāpēc neizdodas izkāpt no bēdīgās statistikas bedres? Pats svarīgākais ir izglītības trūkums. Cilvēkiem Latvijā joprojām trūkst izpratnes par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kas pamatā (neskaitot dzīvesveidu – fiziskās aktivitātes, veselīgu diētu un miegu) ir trīs: paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīns un augsts cukura līmenis asinīs. Ja tos nekontrolē ar dzīvesveidu un medikamentiem, mirstība ir augsta un veselīgi nodzīvoto gadu skaits – mazs.

Es vienmēr uzsveru, ka veselīgi nodzīvotie gadi ir tikpat svarīgi kā kopējais mūža ilgums, ko nereti piesauc kā svarīgāko rādītāju. Ja cilvēks jau 50 gadu vecumā kļūst par hronisku sirds slimnieku, tas negatīvi ietekmē viņa dzīvi un dzīves kvalitāti, kā arī valsts ekonomiku – šādam pacientam no valsts budžeta ir jātērē lieli līdzekļi, jāapmaksā medikamenti, slimības lapas, rehabilitācija, ārstēšanās slimnīcā.

Lai šo negatīvo tendenci mainītu, profilaksei jākļūst sistemātiskai! Tā nevar būt kampaņveidīga kā šad un tad reklamētās asinsspiediena mērīšanas akcijas pasažieru vilcienos. Ir jāsāk ar profilaksi kā stratēģisku pamatu – ar veselības mācību skolās, ar skaidriem rīcības protokoliem ģimenes ārstiem un iespēju ikvienam iedzīvotājam no 40 gadu vecuma veikt regulāru sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanu.

Taču labāku profilaksi nevar panākt bez naudas. Tāpēc profilaksei jau nākamā gada budžetā ir jāatvēl ievērojami lielāks finansējums valsts budžetā. Pašreizējā finansējuma sadale veselības budžeta ietvaros ir nepareiza – primārajai veselības aprūpei, kas ir ievērojamāki lētāka un efektīvāka, tiek atvēlēts pārāk maz budžeta līdzekļu. Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas stūrakmens ir dzīvesveida un riska faktoru modifikācija un līdztekus tam – optimāla medikamentozā terapija.

Savukārt, kad slimība ir tālu progresējusi un ar zālēm vien nepietiek, apsveramas ir invazīvās ārstēšanas metodes. Tāpēc svarīgi ir izmantot pierādījumos balstītu medikamentozo ārstēšanu un dzīvesveidu, paredzot tam nepieciešamo finansējumu.

Jāstiprina ģimenes ārsta loma

Pozitīvi, ka ģimenes ārsti arvien vairāk iesaistās sirds slimību risku novēršanā un profilaksē. Taču ar to ir par maz. Piemēram, profilakses jomā ļoti svarīgi ir panākt, lai ikviens ģimenes ārsts praksē ieviestu un aktīvi izmantotu SCORE skrīninga metodi agrīnas sirds un asinsvadu slimību atklāšanai. Šī metode iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 65 gadiem reizi piecos gados efektīvi ļauj prognozēt dzīvību apdraudošus riskus un tos laikus novērst. Pērn šis skrīnings tika veikts 19 000 pacientu un tā kopējā aptvere bija tikai 8,87%, liecina Veselības ministrijas dati.

Vēl viens vājais posms kardioloģisko pacientu aprūpē – Latvijā nav specializētu sirds mazspējas kabinetu universitāšu slimnīcās, kas ļautu padziļināti apzināt un ārstēt sirds mazspējas pacientus. Problēma ir arī kardiologu trūkums, īpaši novados ārpus Rīgas. Tā rezultātā cilvēki bieži nonāk specializētajās klīnikās tikai tad, kad slimība jau ir progresējusi, piemēram, ar izteiktu asinsvadu aizkaļķošanos vai pēc infarkta. Šiem pacientiem jau ir par vēlu novērst slimību, atliek tikai bremzēt tās attīstību, pielāgojot medikamentozo terapiju, rehabilitāciju un dzīvesveida izmaiņas, diemžēl dzīves kvalitāte neatgriezeniski cieš. Latvijā joprojām ir problēma nodrošināt kvalitatīvu 24/7 palīdzību akūtu sirds problēmu gadījumos, piemēram, Liepājā vai Daugavpilī.

Vēl viena vājā vieta, kur jāmaina pieeja – cilvēki bieži baidās lietot zāles, domājot, ka tās sabojās aknas vai nieres. Patiesībā kardioloģijā lietotie medikamenti pagarina veselīgos dzīves gadus un ir droši, kamēr nekontrolēts asinsspiediens vai holesterīna līmenis gan var izraisīt aknu, nieru bojājumu un, protams, smagas veselības komplikācijas saistībā ar sirdi, kā arī pat pēkšņu nāvi!

Jāmaina budžeta līdzekļu sadale

Lai Latvija sirds slimību jomā nebūtu pēdējā vietā, risinājumu redzu trīs virzienos. Pirmkārt, nodrošināt vienkāršāku un plašāku medikamentu kompensāciju sirds slimību profilaksei, kas uzlabotu zāļu pieejamību un pacientu līdzestību. Otrkārt, investēt izglītībā – gan sabiedrības, gan ārstu izglītošanā par sirds slimību profilaksi, riskiem un ārstēšanu. Treškārt – mainīt naudas pārdali veselības budžeta ietvaros, paredzot lielākus ieguldījumus primārajā veselības aprūpē un profilaksē, onkoloģijā, psihiatrijā, bērna veselībā un rehabilitācijā.

Visbeidzot, aicinu arī cilvēkus pašus būt aktīvākiem un pašiem pieprasīt sirds un asinsvadu slimību riska izvērtējumu savam ģimenes ārstam vai kardiologam, jo sirds mums katram ir tikai viena. Profilakse ir vienkārša, bet tā nepieciešama regulāri, no agras bērnības. Slimības “noķeršana” vēl pirms simptomiem ļauj novērst infarktu, insultu un citas smagas patoloģijas un būtiski uzlabos dzīves kvalitāti.