“Vai tu zini, cik naudas valsts tērē vienam neaktīvam darbiniekam?” Kardiologs Skride “atver acis”, cik satraucoši ir rādītāji

Šis raksts oriģināli publicēts portālā jauns.lv

“Šonedēļ vairāk nekā 40 Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, notiek sporta nedēļa — Eiropas mēroga kampaņa, kuras mērķis ir mudināt cilvēkus apzināties aktīva dzīvesveida ieguvumus un būt fiziski aktīviem ik dienu. Šādas akcijas ir kritiski nepieciešamas, jo, nenoguršu atkārtot, Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida tendences un veselības kvalitātes rādītāji ir satraucoši,” uzsver kardiologs, Reto slimību speciālists, kā arī 13. Saeimas deputāts Andris Skride.

“Tas nav tikai Latvijas fenomens, visā pasaulē aptuveni 20–40 % pieaugušo nesasniedz PVO ieteikto fiziskās aktivitātes minimumu, tāpēc risinājumi, kā pievērst sabiedrību sportam, tiek meklēti visur,” savā “Facebook” kontā raksta kardiologs.

“Nesen publiskots pētījums rosināja mani uz šo jautājumu paskatīties arī no cita aspekta. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ne tikai negatīvi ietekmē katra paša veselību, tā dārgi izmaksā valsts budžetam un iedragā ekonomiku. Iespējams, šī atziņa varētu sekmēt visaptverošu problēmas risināšanu.”

“Vai tu zini, cik daudz naudas valsts tērē vienam neaktīvam darbiniekam? Pētījuma “Ekonomiskā veselība un sabiedrības labklājība: globālās veselības un fitnesa nozares ietekmes kvantificēšana — Latvija” dati liecina, ka katrs fiziski neaktīvs darbinieks valstij izmaksā 814,21 eiro gadā. Turpinājumā citēšu būtiskākos secinājumus.:

• Darbinieku neaktivitāte Latvijā veselības aprūpes sistēmai tieši izmaksā 16,4 miljonus eiro — aprūpējot pacientus un ārstējot galvenās slimības, kas saistītas ar fiziskās aktivitātes trūkumu. No šīm izmaksām 10,2 miljonus eiro sedz valsts veselības aizsardzības sistēma.
• Aplūkojot ietekmi uz produktivitāti, secināts, ka Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 966 904 darba dienas fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju darbnespējas dēļ vai tādēļ, ka viņi ierodas darbavietā slimošanas laikā, arī fizisku vai garīgu slimību, pazeminātas produktivitātes, koncentrēšanās spējas trūkuma vai noguruma dēļ.
• Pamatojoties uz vidējo viena darbinieka vienā darba dienā radīto IKP, Latvijas ekonomikai tas izmaksā 190,4 miljonus eiro gadā. Ņemot vērā Latvijas vidējos nodokļu ieņēmumus kā daļu no IKP, tie ir 41,5 miljoni eiro potenciālo ieņēmumu, kas zaudēti fiziski nepietiekami aktīva darbaspēka dēļ.
• Individuālā līmenī katrs nepietiekami aktīvs darbinieks izmaksā 64,71 eiro veselības aprūpes izdevumos un 749,50 eiro zaudēta IKP izteiksmē: šīs izmaksas gadā rada darbnespēja vai ierašanās darbavietā slimošanas laikā.
• Pētījumā secināts, ka tādējādi katrs neaktīvs darbinieks Latvijas ekonomikai izmaksā 814,21 eiro gadā, neieskaitot priekšlaicīgu mirstību. No šīm izmaksām 64,71 eiro apmaksā valsts veselības aprūpes sistēma, savukārt valsts negūtie ieņēmumi papildus veido 163,40 eiro. Kopsummā tie ir 228,10 eiro, ko valsts ik gadu varētu iekasēt no katra neaktīva darbinieka, kurš tiek pievērsts fiziskām nodarbēm.
• Autoru ieskatā, ņemot vērā līdzīgus pētījumus citviet, 800 eiro ieguldījums, lai palīdzētu neaktīvam darbspējas vecuma iedzīvotājam pievērsties fiziskām nodarbēm, atmaksātos viena gada laikā. Tas, kur un kā ieguldīt šo summu, ir pilnīgi atkarīgs no apstākļiem konkrētajā pašvaldībā, pilsētā vai apkaimē, taču pareizi īstenota fiziskās aktivitātes veicināšanas programma veido ieradumu, savukārt tas rada veselības aprūpes izmaksu ietaupījumu un nodokļu ieņēmumu papildinājumu.

“Pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka iedzīvotāju zemās fiziskās aktivitātes ietekme uz Latvijas ekonomiku un nodokļu ieņēmumiem ir būtiska, tāpēc problēma ir aktualizējama valsts līmenī. Es esmu vienisprātis ar autoriem. Ļoti ceru, ka šie dati nepaliks nepamanīti Saeimas un pašvaldības politiķiem, atbildīgo ministriju politikas veidotājiem, bet palīdzēs pieņemt labus lēmumus un, vienlaikus samazinot neveselīgu un sekmējot veselīgu dzīvesveidu, iedzīvotāju veselības veicināšanu (nevis tikai neatliekamu ārstēšanu) izvirzīt par valstiski prioritāru pasākumu. Tas ļaus ietaupīt miljonus. Adekvātam veselības aprūpes finansējumam Latvijā šie miljoni ir ļoti nepieciešami,” tā Skride.