“Kļūt par novēršamas nāves upuri, kurš pie vesela saprāta gan to izvēlētos? Bet izvēlas!” – Dr. Skride atklāti par pašlaik notiekošo

07.09.2023

Šis raksts oriģināli publicēts portālā jauns.lv

“Kad lidojumā no Amsterdamas uz Bostonu sākās kņada un skaļrunī atskanēja jautājums, vai lidmašīnā ir kāds ārsts, es darīju to, ko protu vislabāk, — nekavējoties sniedzu medicīnisko palīdzību un izglābu dzīvību. Vienam no reisa pasažieriem bija sākusies parasimpātiskās nervu sistēmas izraisīta reakcija ar strauju sirdsdarbības palēnināšanos, kas var izraisīt sirds apstāšanos,” savu vēstījumu sabiedrībai „Facebook” kontā sāk kardiologs, Reto slimību speciālists, kā arī 13. Saeimas deputāts Andris Skride.

Šis īsti nebūs stāsts par lidojumu uz Bostonu, un pat par sirdsdarbības palēnināšanos ne. Šis būs vēstījums sabiedrībai par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli, kas joprojām, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, ir sliktāka, nekā tā varētu būt. Un iemesliem – kāpēc tā.

Publicējam nerediģētu asoc. prof. Dr. med. Andra Skrides vēstījumu sabiedrībai: 

Draugi, pašlaik top jauna valdība, jauna valdības deklarācija, tiek noteiktas prioritātes. Šobrīd ir skaidrs, ka būs arī jauns veselības ministrs.

Vai, tēlaini izsakoties, par bīstamu valsts mēroga sirdsdarbības palēnināšanos neliecina arī dati par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli un dzīvesveida tendencēm? Mūsu veselība, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, joprojām ir daudz sliktāka. To apliecina gan fakti, gan pašvērtējums.

Sirds un asinsvadu sistēmas slimības Latvijā ir galvenais mirstības cēlonis, kā arī galvenais priekšlaicīgas mirstības cēlonis. Latvijā tā joprojām ir vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā vidēji ES un augstākā Baltijas valstīs (2017. gada dati). 61 % Latvijas iedzīvotāju tā vai citādi ir saskārušies ar sirds un asinsvadu darbības problēmām.

Kļūt par novēršamas nāves upuri, kurš pie vesela saprāta gan to izvēlētos? Bet izvēlas. Latvijā ir ES otrā augstākā mirstība gan no profilaktiski novēršamiem, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem. Reizēm izvēle tiek izdarīta, kā saka, „no augšas” — valsts budžeta finansējums veselības aprūpei Latvijā ir viens no zemākajiem ES, tāpēc liela daļa veselības aprūpes izdevumu tiek segta no pacientu tiešajiem maksājumiem, kas te ir vieni no augstākajiem ES.

Tas apdraud veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, jo īpaši personām, kuras var rēķināties tikai ar valsts apmaksāto veselības aprūpes sistēmu. Ar ilgstošām veselības problēmām pērn saskārās gandrīz 41 % iedzīvotāju, ilgstoša slimība vai ilgstošas veselības problēmas ir vairāk nekā pusei trūcīgāko iedzīvotāju. Veselības pašvērtējumā mums ir milzīgas atšķirības pēc ienākumu līmeņa, un neviens jau vairs nebrīnīsies, kad es teikšu — augstākās ES.
Taču reizēm izvēli izdara katrs pats — ignorējot skrīningus, ģimenes ārstus un veselīgu dzīvesveidu. Arī ceturto daļu no visiem sirds un asinsvadu sistēmas izraisītiem nāves gadījumiem Latvijā var novērst. No tiem 51 % ir medicīniski novēršami (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstīga ārstēšana) un 49 % — profilaktiski novēršami, veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu.

Nav jau tā, ka cilvēki nesaprot, kas notiek. 2022. gadā savu veselību kā labu vai ļoti labu vērtēja puse Latvijas iedzīvotāju, savukārt vidēji ES tā domā 69 %.

Kurš iejauksies un glābs sabiedrību no pulsa apstāšanās? Šis varētu būt īstais brīdis manos ierakstos pieminēt valdību — kā jau minēju, top jauna koalīcija, būs jauna valdības deklarācija — vai kvalitatīva un visiem pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe beidzot kļūs prioritāte ne tikai vārdos, bet arī darbos? Sliktie sabiedrības veselības rādītāji lielā mērā izskaidrojami tieši ar ilgstoši nepietiekamo valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei. Kurš tad, piemēram, apdraudējuma gadījumā aizsargās sevi un līdzcilvēkus, ja turpināsies tendence dzīvot īsu mūžu, no kura labā veselībā par desmitgadi mazāk nekā vidēji ES?

Kā izskanējis publiski, liela daļa no tiem, kuri pieteicās pirmajā valsts aizsardzības dienesta iesaukumā, neatbilda veselības prasībām. Vai beidzot sagaidīsim politisku izšķiršanos stiprināt veselības aprūpes sistēmu, nevis tikai solījumus, streikus un ugunsgrēkus? Naudas nav, bet jūs turaties — tā par savu tautu ņirgājas Krievijā. Nevajadzētu līdzināties.

Es no sirds aicinu piešķirt nozarei ES līmenī adekvātu finansējumu un tālāk ņemt piemēru no Somijas, kas veselīgu dzīvesveidu izvirzīja par valstiska mēroga prioritāti jau pirms desmitiem gadu un ar mērķtiecīgu darbu ir sasniegusi ļoti daudz.

Foto: Rojs Maizītis